He hei…. beidzot ilgi gaidītais brīvlaiks no darba, skriešanas un lielpilsētas ir pienācis. Laiks skrien ātri, bet plānotie atvaļinājuma mājas un ne tikai mājas darbiņi stāv uz vietas, lai gan daži tiešām ir steidzami un ļoooti nepieciešami mazo nosprausto mērķīšu īstenošanai.
Ir tik patīkami no rīta izdzert balto kafijas krūzi nesteidzoties un bez matu veidošanas moku rīkiem otrā rokā, celties vēlu un bez modinātāja spalgās un ierastās balss, lai gan otrs modinātajs nav apklusināms nospiežot podziņu, bet tikai izlienot no gultas un pavirinot ledusskapi, neskaitot minūtes līdz ikdienas transporta līdzeklim, kurš nogādās tur, kur vajag. Kad nesteidzoties var izplānot dienas darbus, kurus iespējams arī nepieciešamības (vai patīkamāka darbiņa, pasākuma) dēļ var atlikt, satikt draugus un radus, kuriem ikdienas steigā sanāk veltīt mazāk laika. Ehh, kas nekaiš brīvdienās un vasarā mazajiem slinķīšiem.
Ņemot vērā to, ka šādā laikā mājās sēdēt grēks… ņemam mammu, mašīnu un nelielu tarbiņu ar atpūtu veicinošajiem priekšmetiem un braucam ieelpot priežu un sālsūdens pilno gaisu jūrmalā.
Kopš īsajām brīvdienām no rokdarbiem, tāds darba spars iestājās, ka pat jūras malā sēžot rokas kustas un top jauni darbiņi. Ļoi ceru, ka brīvdienās izdosies pabeigt arī tamborlieldarbu, kas paldies dievam jau ir līdz pusei gatavs, ko jau jūlija beigās jādāvina abiem jubilāriem.
Savukārt skaistās dienas vakarpusē ievēroju, ka man uz balkona ir uzziedējusi jauna, līdz šim brīdim neredzēta puķe…. Kā papīros stāv rakstīts – puķi sauc Keta…..
Saulainu, ziedošu, veiksmīgu un jauniem iespaidiem pilnu vasaru!!!