Jā… mans viedoklis šoreiz nav tāds pats kā visiem citiem. Beidzot saņēmos un izlasīju grāmatu, ko daudzi iecienījuši, iemīlējuši un ierindojuši „tā tev obligāti jāizlasa” sarakstā.
Diemžēl…mani ne filma, ne grāmata īsti neaizrāva un neuzrunāja. Lai gan cerības bij liktas lielas, jo tak visi slavēja nu vismaz grāmatu.
Tiesa, šoreiz viss iznāca kājām gaisā, jo pirmā bija filma, kas nedaudz par daudz garlaikoja. Līdz ar to, ar lielām cerībām ķēros pie pašas grāmatas lasīšanas, jo tak filmas scenārijs parasti nedaudz savādāks par pašu grāmatu, filmā nav iespējams parādīt tās emocijas, ko pārdzīvo varoņi un ko vispilnīgāk iespējams tikai aprakstīt grāmatas lapās. Bet….nu nesagaidīju arī no grāmatas to, ko vēlējos, ko biju iztēlojusies un neguvu to gara baudījumu, kas parasti piemeklē pēc labas grāmatas izlasīšanas, ka vēl kādu laika posmu pavadu grāmatas iespaidā, pārdomās un vēlmē, kaut grāmata būtu biezākā vismaz par 5 lappusēm un līdz ar to ilgāk lasāma un vēl vismaz dažas minūtes, stundas un dienas būtu iespējams pavadīt kopā ar nu jau iemīļotajiem varoņiem.
Šoreiz tā diemžēl nebija. Lasīju grāmatu ar sakostiem zobiem, iespējams, tikai ķeksītim, lai tak esmu izlasījusi to grāmatu, ko nu obligāti vajadzētu izlasīt un man būtu viedoklis par to. Iespējams, ka grāmatā aprakstītas lietas nav aktuālas, iespējams man pietiek prieka, garīguma un dvēseles līdzsvara manā pašreizējā dzīves periodā, iespējams pirms vai pēc dažiem gadiem domātu savādāk un grāmata iedvesmotu un sniegtu to baudījumu garam, ko vēlējos sagaidīt. Iespējams….
Jap… aizmirsu pieminēt pašu būtiskāko, grāmatas un filmas nosaukumu – E.Gilbertas bestsellers „Ēd, lūdzies, mīli”.
Vienīgais citāts, kas palicis atmiņā ir:
„Cilvēki domā, ka gara radinieks ir ideālais partneris, un tādu grib katrs. Bet īstenais gara radinieks ir spogulis, cilvēks, kas parāda tev visu, kas tev pašai ir slēpts, cilvēks, kas nodod tevi tavā paša gādībā, lai tu varētu mainīt savu dzīvi. Īstenais gara radinieks varbūt ir pats nozīmīgākais cilvēks, ko tu savā dzīvē sastopi, jo viņš noārda sienas ap tevi un iegrūž dunku, lai tu pamostos. Bet nodzīvot mūžu kopā ar gara radinieku? Nu nē. Pārāk mokoši. Gara radinieks ienāk tavā dzīvē, tikai lai atklātu tev līdz šim nezināmu tavas būtības šķautni, un tad aiziet.”
Kikii said,
03/08/2011 @ 12:02
Zini tu neesi vienīgā. Mani filma arī ļoti garlaikoja. Ņemot vērā, kad filma mani nepaķēra, nemaz netaisos to lasīt.
Antris said,
03/08/2011 @ 12:09
Prieks…. ka neesmu viena tāda :)
Lai gan ir bijuši gadījumi, kad filmas ir garlaicīgas un “nepaķerošas”, bet grāmatas apēdas bez maz vai dažās stundās… piemēram, tā pati vampīru sāga par Bellu un Edvardu.
Filmas man vismaz liekasdrūmas, tumšas un neinteresantas, savukārt no grāmatas atrauties nespēju….
Kikii said,
03/08/2011 @ 16:30
Es atkal uz Krēslas grāmatām uzsēdos tieši pateicoties pirmajai filmai.
Starp citu, ja nav lasīts iesaku Janušs Višņevskis “Vientulība tīmeklī”. Ļoti laba grāmata, manā uztverē. Brīžiem ir jāatraujas no lasīšanas, lai apdomātos un vienkārši tāpat padomātu.
Antris said,
03/08/2011 @ 16:39
Paldies par ieteikumu…