Kā jau vairākkārtīgi esmu minējusi, ka katru darba dienu sanāk stundiņu no rīta un stundiņu vakarā pavadīt sabiedriskajā transportā – vilcienā, kas līgani aizvizina vai nu uz darbu, vai uz mājām. Lai dienas laikā divas stundas nepazustu velti, mēģinu sevi vilcienā ar ko nodarbināt.
Ir brīži, kad pat vilcienā top kārtējais lakats vai zeķu pāris (tiesa, man zeķes vilcienā nedaudz grūtāk adīt kā lakatus). Bet ir brīži, kad nespēju atrauties no kādas jaunas grāmatas un tajā aprakstīto varoņu ikdienas gaitām, notikumiem, pārdzīvojumiem.
Pēdējā izlasītā grāmata – Deivida Nikolasa grāmata “Viena diena” .
Tas ir stāsts par diviem cilvēkiem, par dienu, kad viņi iepazīstas (1988.gada 15.jūliju), par vienu dienu katru gadu, t.i. 15.jūliju, 20.gadu garumā, par to, kā veidojās viņu draudzība, attiecības, dzīve un galu galā arī mīlestība.
Un kā izrādās, ka pēc grāmatas motīviem ir uzņemta filma ar Annu Heteveju un Džimu Stērdžesu galvenajās lomās, kuru vakar izdevās arī noskatīties. Viena no tām retajām reizēm, kad filma, pēc grāmatas izlasīšanas, nelika vilties.
Šoreiz man patika gan grāmata, gan filma, kas spēja pat uz beigām izvilināt no manis dažas asariņas.
Antris Blog 