Archive for februāris, 2012

Viena stāsta divas versijas

Jau iepriekš minēju, ka plānoju izlasīt trīs “plānās” Lārsona grāmatas par Līsbeti Salanderi, Mīkaelu Blumkvistu un izdevniecību Millennium.

Tad nu tā – pirmā grāmata pieveikta nepilnās divas dienās. No rīta pirms celšanās no gultas bija jāizlasa vismaz viena nodaļa, taisot brokastis, pusdienas grāmata bija blakus un no gatavošanas brīvā brīdi ķēru momentu un lasīju, kas notiks tālāk, vai Mīkaels atklās Vangeru dzimas noslēpumus un Harrietas pazušanu. Protams, ka visu pārējo dienas daļu sēdēju dziļi iegrimusi grāmatā un aizmirsusi par visu pārējo. Līdz ar to varu tikai bilst, ka man šī grāmata patika.

Savukārt pēc šīm divām aizrautīgajām dienām, sekoja vēlme noskatīties gan Holivudas, gan zviedru ekranizējuma versiju par grāmatu “Meitene ar pūķa tetovējumu”. Pirmo skatījos izslavēto un 5 Oskariem nominēto Holivudas versiju. Teikšu atklāti – gaidīju ko vairāk un nedaudz spraigāku. Filmā netika pieminētas visas grāmatā aprakstītās sižeta līnijas (kas protams saprotams, jo  jau tā filma gāja apmēram 2,5 stundas un tajā nav iespējams ielikt visu), kā arī filmas beigas nebija tādas kā aprakstītas (tas nedaudz lika vilties). Dienu pēc Holivudas versijas, kārta bija pašu zviedru veidotajai filmai, kas vairāk gāja pie sirds un radīja autentiskaku priekštatu par Hēdebi un Hēdestadi un visiem varoņiem.

Šobrīd kārta jau otrajai grāmatai, kas sākumā tik ļoti neaizrāva kā pirma, bet nu jau…atkal grāmata seko man ik uz soļa.

Filmu skatīšanās laikā, likvidējot vilnas kamolu krājumus, radās arī kaut kas silts un raibi sarkans, lai šajā aukstajā laikā sasildītu un iepriecinatu savas nosalušās pēdiņas.

Kā arī tapa iepriecinājums mammucim gada sirsnīgākajā laikā. Atceros, sākumā pat baidījos ķerties klāt šīs šalles adīšanai, domāju, ja ar vienu ficīti nepietiks, kā savienošu diegu galus un kā noslēpšu tos. Tomēr izradās, ka šīs šalles tapšanai nepieciešams tikai nepilnas stundas darbs un viena fice dzijas, divas adāmadatas, diegs un adata galu noslēpšanai. Un šalle gatava iepriecināt jauno īpašnieci un valkātāju.

Siltu dienu!!!

10 komentāri »

Grāmatu varā

Mīļais Ziemassvētku vecīts pagājušā gada nogale atnesa dāvanu, ko visvairāk vēlējos – šoreiz tās nebija ne adāmās vai tamboradatas, ne dzijas fices vai diegu spoles. Tā bija nieka  774 lapu bieza Džordža R.R. Mārtina pirmā latviski iztulkotā grāmata “Troņu spēles”.

Pirms rakstīju Ziemassvētku vecītim vēstuli par to, ko vēlos saņemt svētku vakarā, klausījos kā darbā kolēģes apsprieda šī paša nosaukuma seriālu. Līdz ar to man radās vēlme sākumā izlasīt grāmatu un tikai pēc tam ķerties pie seriāla skatīšanās (kaut kā pēdējā laikā nespēju noskatīties filmu vai seriālu, pirms neesmu izlasījusi grāmatu).

Grāmata – ļoti aizraujoša. Man patika. Lai gan biju iepriekš iepazinusies ar dažādiem komentāriem par grāmatas tulkojuma kvalitati, tā man nelika vilties, jo nebiju lasījusi grāmatu orģinālvalodā, kā arī seriālu sāku skatīties tikai pēc grāmatas izlasīšanas, savukārt lasot grāmatu visu laiku tika uzturētā spriedzīte un interese par to, kā attīstīsies attēlotie notikumi Stārku ģimenē, kādas intrigas vērps māsa un brālis Lanisteri, ka arī visu laiku tika uzturēta vēlme uzzināt, kas īsti dzīvo aiz mūra un kā hala Drogo sievas lomā iedzīvosies Dinerīsa un protams, kurš uzvarēs cīņā par torni, varu un ietekmi Septiņās valstībās. Protams grāmata beidzas tur, kur viss interesantākais vēl tikai sāksies. Līdz ar to, nepacietīgi gaidu pavasari, kad tiks izdota otra latviski iztulkotā Dž.R.R.Mārtina grāmata.

Par grāmatas ekranizējumu – pagaidām esmu noskatījusies tikai 4 sērijas, jo nu jau rindā cita atkarību veicinoša grāmata (pareizāk trīs grāmatas) – Lārsona triloģijas pirmā daļa.Toties seriālam “Game of  Thrones” ir ļoti laba kvalitate, jauks aktieru ansamblis, kā arī notikumi attēloti ļoti tuvu grāmatā aprakstītajam.

P.S. Starp grāmatu lasīšanu un seriālu skatīšanos atrodas laiks arī siltu vilnas zeķīšu adīšanai, lai man mīļu cilvēku kājas šajās briesmīgi aukstajās dienas nesalst.

2 komentāri »