Kritu par upuri un iegādājos jaunumu, kas parādījās grāmatnīcu plauktos, grāmatu, kas, kā apgalvo izdevēji, patiks gan neprecētām, gan precētām dāmām, mammām, padsmitniecēm, vientuļniecēm, karjeristēm un sirmgalvēm – grāmatu par mīlestību.
Par Simonas Ārnstedes grāmatu “Nepakļāvīgā”– sākumā nekādi nespēju iztēloties/pieņemt/uzburt ainu savā galvā, ka darbība norisinās 19.gs.beigās. Likās, ka darbība norisinās mūsdienās, līdz ar to bija jāpiespiežas, lai iztēlotos atbilstošo romāna norises laika posmu. Savukārt tiekot tālāk par pirmajām lappusēm, visu laiku vilku paralēles ar Džeinas Ostinas daiļradi. Jauna sieviete – Beatrise, kas nevēlas būt par kārtējo „tukšo” rotu blakus vīrietim, kurš uzskata, ka sievietei nav nedz jāizglītojas, nedz jālasa grāmatas, pasarg’ dievs avīzes, jo tas tak sievietes veselībai ir pat kaitīgi.
Galvenie varoņi: Beatrise ir bārene, kuru tēvocis grib izprecināt bagātam un ietekmīgam vīram, lai iegūtu augstāku stāvokli sabiedrībā, savukārt Sets – iekārojamākais norvēģu vecpuisis, bagāts uzņēmējs. Abi satiekas un …. un šai brīdī sapratu, ka grāmata ir ierāvusi sevī līdz ar pašiem ausu galiņiem. Ar katru izlasīto un pāršķirto lapu gribas ātrāk uzzināt – kas notiks tālāk, vai Beatrise atklās Setam, kāpēc precas par tēvoča izvēlēto kandidātu, vai Sets atzīsiet Beatrisei savās jūtās, vai abi pārkāps pāri savam lepnumam???
Protams, kā jau dāmu romāniem pieklājas, beigas laimīgas.
“Mana pieredze stāsta, ka cilvēki labprāt izvēlas lūkoties uz lietām un parādībām tā, kā tas der viņu pašu interesēm,” viņa sacīja. “Cilvēki pieņem tikai tādu informāciju, kas apstiprina tos uzskatus, ko viņi paši jau ir izveidojuši. Visu, kas runā tam pretī, viņi neņem vērā.”
“Neviens uzskats obligāti nav pareizs tikai tādēļ vien, ka tam ir daudz piekritēju.”
“Man šķiet, ka ir gudri apšaubīt to, ko cilvēks uztver kā neapšaubāmu patiesību. Bieži mūs vairāk vada domas un jūtas, nevis objektīvi fakti. Tā kā tas attiecas uz visiem cilvēkiem, gala slēdziens būtu tāds: tas attiecas arī uz jums.”
Atbildēt