Šogad beidzot devāmies atvaļinājumā ārpus LV robežām, tā teikt paskatīties, kā cilvēki dzīvo Nīderlandē. Pirmais, ko pamanījām, cilvēki ielās smaidīgi, gatavi izpalīdzēt…pat autobusos šoferīši ar lielāko prieku aprunājas un tev kāpjot ārā no spēkrata pasaka “atā”.
Riteņus redzējām visur – parkos, pilsētas ielās, piesietus pie kokiem, tiltiem un ne tikai, kā arī visos iespējamos brīvajos laukumos, savukārt mašīnas daudz mazāk redzamas nekā pie mums.
Finālā par Pasaules dizaina galvaspilsētu cīnijās divas pilsētas – Helsinki un Eindhovena. Diemžēl Eindhovena piekāpās Helsinkiem. Tomēr neskatoties uz to, Eindhovenā ir sastopami dažādi interesanti arhitektūras un dizaina objekti.
Satikām arī ciemiņus no augšas. Tādi mazi zaļi vīriņi,ar sarkanām acīm, mazos melnos uzvalkos un katram rokā mazs melns čemodāns.
Tajā NLO atrodas Eindhovenas konferenžu zāle.
Amsterdama – ar kanāliem, daudzajiem tiltiem, Nīderlandei raksturīgo arhitektūru. Bet, kas visvairāk palicis atmiņā no šīs pilsētas, tikšanās ar man ļoti mīļu cilvēku.
Ja pirms brīvdienām biju jau aizmirsusi, kā tas ir turēt rokās adīkli, tad pēc brīvdienām atgriezos ar jaunu sparu pie adatu kustināšanas. Kā ierasts – balts BBB kid mohair pavediens, apaļās adāmadatas un raksta tehniskais zīmējums. Rezultātā tapa lakats Luiza by MaweLucky/Jane Araujo.
Antris Blog 
Sandra said,
08/09/2012 @ 00:05
Ļoti patīk!!! Gribas pašai pamēģināt, bet nezinu no kura gala sākt. Adāmrīkus māku turēt un esmu pat uzadījusi kādus 6 džemperus. Skatoties uz Jūsu darbiem – aiz sajūsmas tirpas iet cauri. Gribu pamēģināt arī es. Palīdziet ar tehniku nedaudz, lūdzu! Paldies par estētisku baudījumu.
Antris said,
08/09/2012 @ 10:04
Paldies Sandra par labajiem vārdiem! :)
Savukārt, ko tik es neatdotu, lai iemācītos (vai pareizāk sakot pārvarētu bailes) uzadīt kārtīgu džemperi. Taisnie gabali jau nekas, bet baida rokuriņķi, pašu roku detaļu uzadīšana, kakla izgriezums un protams, kopā sašūšana.Līdz ar to, tikai vienu reizi uzdrīkstējos uzadīt vestīti.
Bet tagad pie lakata. Šos lakatus sāk adīt no garākās malas viducīša un ada abas puses pārsvarā spoguļrakstā. Tieši šim es parasti uzadu (garumā) desmit puķīšu rakstus un beigās noslēguma raksts.
Lai veicas ar lakatu un lai jaunais rokdarbs vēsajos rudens/ziemas vakaros silda plecus.